Īsumā, Xaviers apgalvoja ka Latvijas skološanas sistēma ir ideāls līdzeklis lai aptvert Latvijas īpašo etno-lingvistikas situāciju. Galvenais iemesls ir ka izglītība ir bieži uztverta kā līdzeklis valts veidošanas praksei. Gandrīz katra valsts ir paļāvusies uz izglītības sistēmām bērnos veidotu kopīguma izjūtu, un kopēju identitāti. Kas ir īpašs Latvijā, un kas atspoguļo vispārējo etnisko situāciju Latvijā, ir izglītības sistēmas de facto sadalīšanu uz trīs straumēm: latviešu, krievu, un minoritāšu. Tomēr, tas nenozīmē ka valsts ir sadalīta par šīm līnījām, vismaz ne tik krasi. Pēc viņa domām politiskais focuss uz valodas jautājumu draudē novērst uzmanību no augošām socio-ekonomiskām plaisām Latvijā.

Xaviers arī izpētija funkcijas ko valsts iestādes saista ar izglītību.  It sevišķi, viņš uzsvēra Latvijas zemo uzticības līmeni starp cilvēkiem, un starp cilvēkiem un iestādēm. Šis zemais uzticības līmenis veicina korrupciju, noziedzību, un nolaistu kopienas infrastruktūru, bet iespējas to pacelt caur izglītības sistēmu ir ierobežotas.

Andris R. pasniedza Xavieram Jāņa Krauļa grāmatu The National Parks of Canada kā pateicību par referātu.
Pēc referāta Aldis Z. mūs pacienāja klātesošos ar paša gatavoto ‘chili con carne’ ar piedevām, un visi izbaudija Elmāra B. atvesto alu.

Filmu ievadija J. Kļaviņš, un sekoja interesantas diskusijas par filmu un tās materiālu. Pie mums viesojās jaunieši A. Amoliņš un I. Enzeliņš kuri ari piedalijas debatēs.  J. Valdmanis paziņoja ka Edvīns Šņore būs Toronto aprīļa beigās sakarā ar viņa filmas rādīšānu Hot Docs Film Festival. Austruma valde izpētīs iespēju viņam apciemot Kanādas austumiešus tajā laikā. Beidzot, paldies Aldim par našķiem un alu!

Jauni biedri ir Austruma nākotne un jauni biedri ir labāk jāieinteresē mūsu vienībā.

Ko darīt? Piemēram -

• Stāstīsim vairāk par Austrumu, lai vairāk Toronto latviešu jaunieši zinātu kas mēs esam, ko darām.
• Es uzņemos sastrādāt cieši ar mūsu biedruzini, lai apzinātu un aicinātu plašāku viesu skaitu uz mūsu viesu vakariem.
• Esmu sevišķi gandarīts, ka šī gada Austruma valde ir lēmusi dibināt jaunu Austruma ,,rakstu darbu”stipendiju, ko pasniegs Toronto latviešu ģimnāzijas skolniekam par labām sekmēm. Uzņemos apciemot Ģimnāziju, lai izreklamētu Austrumu un šo stipendiju.

Mens sana in corpore sano – veselīgs prāts un veselīgs augums – ir vērtīga filozofija ikkatram indivīdam, un arī vērtīgs doma grauds ikkatrai organizācijai. Ar šo parunu, senais filozofs aicina apsvērt līdzsvaru, jo tikai ar līdzsvarotu pieeju- kā indivīds, tā arī organizācija – var sev nodrošināt veselību un pastāvēšanu.

Pieņemsim šo parunu – Mens sana in corpore sano- kā metaforu un pieņemsim Kanadas Austruma kopas biedrus zem 40 gadiem kā ,,augumu”, un tos virs 40 gadiem kā mūsu ,,prātu”. Tad, salīdzinot biedru skaitu virs, un zem, 40 gadiem, laikam jāspriež, ka te nu kaut kas nav līdzsvarā – vai mums liela galva vai augumam maz muskuļu? Visi kopā piestrādāsim, lai augums saņemas un labāk pielīdzinās mūsu lielai un gudrai galvai! Esmu pārliecināts, ka ar apņemšanos, nodošanos un darbības kaislību mēs Austruma līdzsvaru panāksim!

Īsi par sevīm – Cenšos pielietot Mens sana in corpore sano kā vienu savas dzīves filozofiju. Esmu ieguvis divus bakalaura grādus (antropoliģijā un politiskās zināšanās) McMaster Universitātē un esmu iecerējis turpināt studijas šoruden. Esmu jau deviņus gadus roveru vadītājs Aiviekstes skautu vienībā Hamiltonā un 2008. gadā uzņēmos vienības priekšnieka amatu. Savu brīvo laiku pavadu dejojot ar Toronto Diždanci un trenējoties ar triatlona komandu, kura piedalīsies Kanadas un ASV līmeņa sacensībās šovasar.

Kā Austruma vecākais, apsolos visiem spēkiem censties strādāt Austruma labam un novēlu šī gada valdei labas sekmes un rosīgu darbību.

Patiesā cieņā,

sav. Jānis Kārlis Kļaviņš V

Revidents: Vitauts K.

Atvados kā Austruma vecākais; turpināšu strādāt ar blogu, un uz valdes kā kasieris. Elmārs man šodien teica ka viņš ir bijis kasieris tagad vismaz 4iem vecākiem. Elmārs ari atgādinaja ka vismaz 25iem austrumiešiem ir jāsamaksā gadamaksa ($130) lai mēs būtu ‘skaidrā’ tipiskā gadā. Es turpināšu viņa iesākto darbu izsūtīt rēķinus visiem.
Es arī redzīju šo uz Austrumkalnu pēdējā elektrības rēķina:

Ievērojat pēdējā posma ( NO8 ) elektrības tēriņu. Laikam jāuzmanās ar pankūku cepšanu…

Brūvēšanā piedalijās Justins, Žanis, Andrievs Z., Kārlis G., Mārtiņš McD., Aleks G., un Āris L.

Rezultāts garšo ļoti labi, to varēsit izprovēt Austruma Eglītē 13. Decembrī, un tas izskatās šāds:

Skolotāja novēlējums izglītības turpināšanai

Genovefas Ruskas piemiņas fonda ziņojums

Ziņojums sniegts akadēmiskās vienības Austrums 125 gadu jubilejas svinīgās sapulces laikā Kanadas Latviešu Centrā Toronto.

Genovefas Ruskas piemiņas fonda dibinātājs Jānis Ruskis dzimis 1912. gada 14. jūnijā. Beidzis Cesvaines vidusskolu un Latvijas universitātes Tieslietu fakultāti. Nokalpojis obligātā kaŗaklausībā, civīlā darbā uzdienējis par Varakļānu iecirkņa izmeklēšanas tiesnesi, bijis tiesnesis Daugavpilī. Iestājies akadēmiskā vienībā Austrums. 1944. gadā izbraucis uz Vāciju, tad 1948. gadā uz Angliju un no turienes 1951. gadā uz Kanada, kur strādāja kā ierēdnis Kanadas muitā. Latviešu sabiedrībā mācīja latviešu valodu Toronto Latviešu tautas augstskolas ģimnazijā. Gadiem ilgi palīdzēja apgādam „Ceļinieks” kā žurnāla „Jaunā Gaita” ekspedītors. Izkārtoja Austruma reģistrāciju kā bezpeļņas organizāciju Ontario provincē. Jānis Ruskis mira 1997. gada 7. oktobrī, testamentā atstājot $100,000 Kanadas dolaru, lai dibinātu stipendiju fondu savas dzīvesbiedres piemiņai.

Genovefas Ruskas piemiņas fonds tika nodibināts 1997. gadā lai piešķirtu stipendijas, pabalstus vai piešķīrumus studentiem universitātēs vai citās augstākās mācību iestādēs Latvijā. Pilnvarotās uzticības personas Guntis Liepiņš, Pēteris Mukts un Juris Zvīdris (akadēmiskās vienības Austrums biedri Kanadā) apsaimnieko fondu. Lai praktiski veicinātu fonda darbību, šīs personas panāca to, ka lielāko daļu no administrātīvā darba izstrādāja Rīgas Austrums, izveidojot sadarbību ar tām mācību iestādēm, kuŗām bija kādas saistības ar Jāņa Ruska dzīves gaitām.

Akadēmiskā vienība Austrums savā 120 gadu jubilejas zīmē 2003. gadā izsniedza pirmās 7 Genovefas Ruskas piemiņas fonda stipendijas. 2004. gadā sekoja 6 stipendijas, 2005. gadā 9 stipendijas, 2006. gadā 8 stipendijas un 2007. gadā 5 stipendijas. Šīs 35 stipendijas piešķirtas 15 austrumiešiem, 9 Cesvaines vidusskolas absolventiem, 6 Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes studentiem, 4 Daugavpils Skolotāju institūta Latviešu valodas skolotāju fakultātes studentiem un 1 Rēzeknes augstskolas Humānitāro un juridisko zinātņu fakultātes studentam. Stipendijas sākotnēji bija LVL 500 vērtībā; 2007. gadā tās paaugstināja uz LVL 750.

Akadēmiskā vienība Austrums savā 125 gadu jubilejā, svinīgās sapulces laikā 2008. gada 25. oktobrī Latvijas universitātes Mazajā aulā, piešķīra īpašu Genovefas Ruskas piemiņas fonda stipendiju Edvīnam Šnorem LVL 5,000 apmērā akadēmisko studiju turpināšanai. Viņš ieguvis polītikas zinātnes un starptautisko attiecību bakalaura un maģistra gradu Latvijas universitātē, pavadot studiju gadus arī Norvēģijā. Viņš strādājis LR Aizsardzības ministrijā kā informācijas analitiķis un multimediju laboratorijā „RIDemo” kā projektu vadītājs un starptautisko projektu nodaļas vadītājs. Viņš ir Latvijas Okupācijas mūzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas loceklis. Edvīns Šnore ir šogad iznākušās dokumentālfilma „Padomju stāsts” autors un režisors.

Akadēmiskā vienība Austrums savā 125 gadu jubilejā piedāvā arī īpašu Genovefas Ruskas piemiņas fonda stipendiju studentiem universitātēs vai citās augstākās mācību iestādēs Latvijā, vērtībā sākot ar LVL 750. Pieteikties pa e-pastu pie Gunta Liepiņa liepag@idirect.com

Jāiesniedz šādi dokumenti:

1. pieteikuma vēstule ar informāciju par mācību programmu;

2.dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae);

3. izrakstsno studiju sekmju apliecinošā dokumenta par pēdējo studiju gadu;

4. vienas lappuses domraksts, kur students izsaka, kā šodienas kontekstā ir iespējams pildīt Austruma devīzi „Ar savu tautu, par savu tautu” vai „Augt un dzīvot Latvijai”;

5. viena attiecīgās augstskolas akadēmiska personāla locekļa atsauksme;

6. citi dokumenti pēc stipendijas pretendenta ieskatiem, kas varētu palīdzēt izvērtēt pretendenta pieteikumu.

Fonda uzticības personas ir tiesīgas pieprasīt papildus dokumentus.

Jāņa Ruska vēlējums Ģenovefas Ruskas piemiņas fondam piepilda Asutruma devīzi „Ar savu tautu, par savu tautu” un stipendijas rosina Austruma devīzi „Augt un dzīvot Latvijai”.

Akadēmiskai vienībai „Austrums” 125 gadi
Austrumieši Toronto jubileju svin trīs dienas

Šādu cienījamu vecumu sasniegusi trešā vecākā latviešu mūža organizācija, kuŗas dibināšanas iniciātors 1883. gadā Maskavā bija Jānis Čakste, vēlākais Latvijas prezidents. Turpmākie polītiskie notikumi austrumiešus izkaisījuši pa visu pasauli, tāpēc 125. gadasvētkus „Austrums” varēja svinēt vairākos kontinentos. Arī vienības Kanadas kopa rīkoja vērienīgus svētkus, jau piektdienas vakarā Latviešu Centra Umurkumurā satiekoties ar sabraukušajiem viesiem, bet uz galvenajām svinībām pulcējoties sestdien, 8. novembrī.

Ieejot svētku zālē bija jūtams, ka šeit sanākušie ir kas vairāk nekā vienas organizācijas biedri, tie ir draugi, kas priecājas tikties, kas labi jūtas savā saimē. Ar īpašu sirsnību tika uzņemti tālīnie viesi austrumiešu vecbiedri – vēsturnieks Ainārs Lerhis no Rīgas, kas bija arī svētku galvenais runātājs, žurnālists, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants, arī no Rīgas, bet šobrīd ieradies no Atēnām, ASV, kur pašlaik kā Fulbraita stipendiāts Džordžijas Universitātē veic pētījumu, salīdzinot Latvijas un ASV pieredzi žurnālistikas jautājumos, un ekonomikas vēsturnieks, 5. Saeimas deputāts, LU docents Viesturs Karnups, kas dzimis Austrālijā, bet tagad dzīvo Latvijā, bet uz šo sarīkojumu ieradies no Vašingtonas, DC, kur kā Fulbraita stipendiāts Džordžtaunas Universitātē veic pētījumu par Padomju Savienību CIP archīvos.
Ne tik tāli, bet arī ļoti gaidīti viesi bija ieradušies no kaimiņu zemes – Ivars Laviņš un Juris Alksnītis no Bostonas, Uģis Sprūdžs ar ģimeni no Čikāgas un Juris Upatnieks no Ann Arboras Mičiganā.
Tā kā Austrumam jau kopš 1930-tiem gadiem ir izveidojusies cieša draudzība ar igauņu akadēmisko organizāciju Eesti Üliõpilaste Selts (EÜS), tad tās pārstāvis Enns Varriks ieradās sveikt draugus, kopā ar siltiem apsveikuma vārdiem pasniedzot arī milzīgu vīna pudeli. Jāpiezīmē, ka EÜS biedrs Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ir arī Austruma goda biedrs.
Kā jau jubilejas reizēs pienākas, Austruma Kanadas kopas vecākais Žanis Valdmanis īsos vārdos atskatījās uz vienības aizvadītajiem gadiem, izvērtēja sasniegto un, protams, ieskatījās arī nākotnē. Tomēr savu skatījumu uz Austruma attīstību viņš vērsa no pavisam pārsteidzošas puses, izmantojot slavena japāņu astrologa novērojumu, ka Japāna ir vairāk paveikusi, ja tā ir sekojusi pašplūsmai, nevis kādam noteiktam virzītājam, un šo pašu principu pielīdzinot arī austrumiešiem. Šis savā ziņā trāpīgais un negaidītais salīdzinājums kļuva it kā par vakara neoficiālo moto, un šķiet, ka arī turpmākā kopas dzīvē tam būs paliekoša vieta. Kādam var būt iebildumi pret tādu, it kā neorganizētu, vienības darbības aprakstu, bet patiesībā pašplūsma ietver sevī dziļu jēgu – katrs austrumietis var aizsākt kādu ideju un tā pārvēršas plūsmā – ne uzspiestā, bet pašplūsmā, kas plešas platāka, ja tai ir sekotāji.
Vēsturnieks Dr. Ainārs Lerhis, grāmatas „Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918 – 1941” autors, LU Latvijas vēstures institūta Zinātniskās padomes priekšsēdis, izsmeļoši runāja par Latvijas ārlietu dienestu darbību kopš Latvijas nodibināšanas līdz pat mūsdienām, minot arī „Austruma” vecbiedru nopelnus šajā jomā, izceļot tādus polītiķus kā Jāni Čaksti un diplomātu, Latvijas sūtni ASV Jūliju Feldmani un citus. Ainārs Lerhis un Ainārs Dimants informēja arī par topošo ļoti apjomīgo Austruma vēstures grāmatu, kuŗas veidošanā abi ir ielikuši daudz darba un kur liela nodaļa ir atvēlēta arī Kanadas kopai. Papildinot grāmatu vēl ar Austruma 125. gadu svinībām visā pasaulē, tā gaidāma iznākam visai drīzā nākotnē. Austrumieši devīgi atbalsta arī studentus Latvijā, piešķiŗot stipendijas no Jāņa Ruska dibinātā Genovefas Ruskas piemiņas fonda. (Fonda ziņojums lasāms atsevišķi.) Svinību turpinājumā Andŗa Rozes sagatavotā veco fotografiju izrāde par Austruma 125 gadu vēsturi ne pārāk nopietnā skatījumā sagādāja jautrus brīžus, atceroties senus notikumus un meklējot bildēs pazīstamas sejas. Jāņa Valdmaņa fotografiju virkne liecināja par nesenākiem notikumiem, parādot interesantas un aizrautīgas nodarbības kopas dzīvē – alus brūvēšanu, izbraukumus un, galvenais, pavisam nesen pabeigto lieveņa būvi Sidrabenes Austrumkalnos.
Svinību gaitā neizpalika arī Latviešu Centra šefpavāra Ingo gādātais mielasts, kas uz brīdi apklusināja straujās runas, bet kad spēki bija atjaunoti, sākās dziedāšana, ko austrumieši pieprot teicami. Līdz pusnaktij skanēja dziesma pēc dziesmas, mijoties ar jautrām sarunām un atmiņām. Visu vakara norisi svinīgi un stalti vadīja gados jaunais vecbiedrs Jānis Kļaviņš, laiku pa laikam uzsākot arī pa kādai dziesmai.
Svinības turpinājās vēl nākamajā dienā, dzestrajā rītā vispirms apciemojot 18 austru-miešus, kas jau atdusas Jorkas kapos. Pēc dievkalpojuma Toronto Sv. Andreja baznīcā visi devās uz pankūku pusdienām Austruma Kanadas kopas mītnē „Austrumkalni” Sidrabenē, kur varēja novērtēt austrumiskā pašplūsmā pašu spēkiem profesionāli uzbūvēto jauno lieveni.
Laiks gan bija pietiekami vēss, lai ārā ilgi neuzkavētos, bet pulcētos kamīna apsildītajā mītnē, kas sirsnīgi uzņem gan austrumiešus, gan viņu draugus. Atkal dziesmas un atkal sarunas, bet pienāk brīdis, kad ir jāatvadās. Tomēr visu viesību laiku jūtamā draudzīgā kopības sajūta liecināja par stiprām un nesaraujamām saitēm, kas saista vienības vecbiedrus no dažādām pasaules malām. Šķiet, ka pašplūsmas straume vēl ir pietiekami liela, lai aiznesu Austrumu arī līdz 150. jubilejai, kad varbūt būs pienācis laiks korķēt vaļā EÜS dāvināto lielo vīna pudeli.

Vita Gaiķe

2008 Apkārtraksts #2

Lūdzu komentējiet – vai šis ir labs veids kā ietaupīt pasta izdevumus… apkārtraksti varētu būt daudz īsāki, bet nākt biežāk…???

Jānis V.